Latvijas Bobsleja un Skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis intervijā raidījumam "(Bez)maksas sports" kritizēja jauno sporta finansēšanas kārtību, sakot, ka ar renes sportiem notiek izrēķināšanās, kā arī uzskaitot, cik reizes šie sporta veidi bijuši uz goda pjedestāliem, vēsta Sportacentrs.com.
Jaunajā "(Bez)maksas sports" raidījumā plašāk aplūkota sporta finansēšanas kārtība, kas 2023. gadā nonāca pārmaiņu varā. Tā rezultātā sporta veidiem, lai iekļūtu prioritāro sporta veidu vidū, kā nozīmīgākais kritērijs bija jāpierāda sava masveidība, īpaši bērnu un jauniešu sportā.
Šīm pārmaiņām ir atbalstītāji, kā, piemēram, komandu sporta spēļu federācijas, ieskaitot Latvijas Volejbola federāciju, taču, zaudējot prioritāro sporta veidu statusu, ir arī pretinieki, kā, piemēram, Latvijas Bobsleja un Skeletona federācija. Sašutumu par veiktajām pārmaiņām plašākā saruna neslēpa organizācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.
"Mums šķiet, ka ar renes sporta veidiem notiek kaut kāda izrēķināšanās, ko uzskatām par pilnīgi nepieņemamu," iesāk funkcionārs. Viņš uzskaita visus likvidētos kritērijus, kā rezultātā mazinājies finansējums renes sporta veidiem, pie reizes piebilstot, ka tieši šie ziemas sporti nesuši lielāko slavu Latvijai. "Šie kritēriji, ņemot vērā mūsu sporta veida specifiku, ir graujoši netaisnīgi un nepamatoti. Kaut vai tādēļ, ka mums vispār nav sporta skolu, bet kritēriju punktos 37% sastāv sporta skolu audzēkņi līdz 18 gadiem. Tas uzreiz mūs nošķeļ nost, jo 37% no maksimuma nemaz nevaram iegūt." Domu par sporta skolu audzēkņiem vēlāk Ekmanis papildina, ka bobslejā jaunās paaudzes sportists skaitās līdz 26 gadiem, kura sporta skola ir Eiropas kausa posmi. Nepietiekamā finansējuma dēļ šajā sezonā Latvijas sportisti šajās sacensībās nestartē.
"Otrs moments - ir likvidēta kritērijos tāda aile kā darbs starptautiskajās organizācijās, kur mums ir milzīgs skaits pārstāvju. Un trešais - augsta sasnieguma rezultātu punkti ir samazināti par 20%. Bobslejs un skeletons Latvijai ir atnesis augstākā kaluma balvas - Eiropas un pasaules kausos, junioru sacensībās, Eiropas un pasaules čempionātos - 475 reizes. 475 reizes esam bijuši uz pjedestāla. Domāju, ka visas federācijas kopā nav Latvijai nesušas tik daudz slavas un goda, cik mēs."
Ekmanis uzskaita, cik daudz renes sporti ar ikgadēju starptautisku sacensību rīkošanu Siguldā atnesis atpakaļ naudu nodokļos valstij, piebilstot, ka tie gan ir pirms Covid-19 pandēmijas dati. "Paņemsim pirms Covid-19 datus. Pateicoties skeletona, bobsleja un kamaniņu aktivitātēm, mēs piesaistījām katru gadu vismaz četras līdz piecas starptautiskās sacensības. Lai šajā trasē normāli brauktu, ir jāatbrauc un jātrenējas. Tas rezultātā ir devis - Sigulda ir saskaitījusi un tas ir precīzs skaitlis - 16 tūkstošus naktis. Pēc LIAA kritērijiem katrs ārzemnieks tērē 206 eiro vienā dienā, kur 30% no summas apliek ar 12% nodokli kā viesmīlībai un pārējo summu apliek ar 21%. PVN vien ir pāri 600 tūkstošiem eiro, ko valsts saņem atpakaļ no mūsu aktivitātēm. Pirms Covid laikā Siguldas trase spēja atmaksāt atpakaļ valstij tikpat, cik tā dotēja. Sanāk, ka bobslejs un kamaniņu sports izmaksā tik daudz, cik valsts dotē, noņemot šos 600 tūkstošus, kas ir PVN, ko valsts saņem, neskaitot degvielu, lidmašīnas biļetes, auto īri un pārējo, kas atnāk atpakaļ valstij. Ja kamanas un bobslejs kopumā saņem 1.2 miljonus, tad, no tā atņemot 630 tūkstošus, valstij mēs, visi, izmaksājam 500 tūkstošus."
Vai vispār bija nepieciešams domāt par jauniem kritērijiem valsts naudas sadalē? "Kaut kādus kritērijus, iespējams, ka vajadzēja noteikt. Mūsu priekšlikums bija sporta veidus sadalīt grupās - piemēram, ziema atsevišķi, komandu sporta spēles atsevišķi, neolimpiskie sporta veidi atsevišķi, hobijsporti atsevišķi, kā arī tehniskie sporta veidi. Tad starp šiem blokiem izveidot attiecīgus kritērijus un sadalīt finansējumu, izejot no tā, kādi mērķi ir sasniedzami," savu priekšlikumu atklāj Ekmanis, norādot uz kārtību, kāda bija pirms finansējuma sadales kritēriju maiņas. "Šādi agrāk LSFP dalīja naudu. Otru daļu dalīja LOK pēc izcilības kritērijiem. Tāpēc pirms tam neiebildām, kad vienu daļu dalīja pēc masveidības un bērnu un jauniešu sporta. Tur saņēmām daudz mazāk, taču bija otra daļa, kuru no LOK saņēmām par izcilību. Tagad papildus divi miljoni tiek sadalīti starp prioritārajiem sporta veidiem, nosakot tos pašus masveidības kritērijus. Mūsuprāt, tas ir nepareizi un pazemjoši pret to darbu, ko esam darījuši."
"Ciparu izteiksmē vēl nezinu, taču domāju, ka 200 līdz 300 tūkstošus esam zaudējuši," uz jautājumu, cik aptuveni daudz naudas pazaudēta pārmaiņu dēļ, min Ekmanis. Lai arī bobslejam gadu gaitā izdevies piesaistīt arī privātos atbalstītājus, arī to ziedotās summas ir mazinājušās, tāpat kā Latvijas Olimpiskās vienības atbalsts. "Pēc 2018. gada nodokļa reformas, kad tie parametri ziedošanai tika mainīti, summas, kuras atbalstītāji varēja dot, ir samazinājušās divas reizes. Zinu, ka citi teiks - jums ir olimpiskā vienība. Caur olimpisko vienību arī finansējums ir samazinājies, salīdzinot ar pāris gadiem atpakaļ par 35 līdz 40%. Tagad ir inflācija 20% gadā, viss ir sadārdzinājies. Mums viss ir palicis mazāk, bet mēs spējam izdzīvot." Vairākus gadus gan vairs nedarbojas jaunatnes programma, kur katru gadu tika ieguldīti 100 tūkstoši eiro.
Tāpat Ekmanis nekautrējas pievērst uzmanību, kuram sporta veidam 2023. gadā bija augstākais sasniegums rezultāta izteiksmē. "Šogad (2023. gadā. Saruna notika pagājušā gada izskaņā - aut.) mums ir augstākais sportiskais sasniegums Latvijā. Basketbolā un futbolā arī es esmu sestais spēlētājs, taču juridiski mums ir augstākais sasniegums - otrā vieta pasaulē. Citi saka - nišas sporta veidi, nišas sporta veidi. To jau ir vienkārši pateikt, bet atnāciet un izdariet to, ko mēs esam izdarījuši. Un galvenais - mums ir zināšanas, bet pārējiem, atvainojiet, ir tikai runāšana."
Uz jautājumu, cik prioritārajiem sporta veidiem Latvijā būtu jābūt, Ekmanis min, ka apaļam ciparam - vai nu desmit, vai 20. "Protams!" bez šaubīšanās, vai renes sportiem jābūt to sarakstā, atbild funkcionārs. "Bobslejs un skeletons atnes Latvijai vairāk slavas nekā visi pārējie kopā. Protams, ka futbols varētu daudz vairāk pastāstīt pasaulei par Latviju, taču ne ar 139. vietu ranga tabulā. Tāpat - kur ir mūsu peldētāji? Agrāk mums peldēšanā bija tradīcijas. Mums bija olimpiskās medaļas. Kur ir? Viss ir notrallināts, palaists pa vējam. Tagad aizbrauc un priecājas par 30. vietu."
"Vēl gribētu pateikt - katram šādam lēmumam un izmaiņām ir vārds un uzvārds, un gribētu cerēt, ka kādreiz kāds nestu atbildību par šiem lēmumiem," sakāmo noslēdz Bobsleja un Skeletona federācijas ģenerālsekretārs.
Latvijas bobsleja un skeletona federācija
