Vēsture

Viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem Latvijā – bobslejs, mūsu valstī radās 1980.gadā, tūdaļ pēc Leikplesidas ziemas olimpiskajām spēlēm. Precīzāk – Latvija vēl tolaik bija PSRS sastāvā, kaut faktiski jau tad toni visā PSRS bobsleja izlasē noteica latvieši – gan sportistu , gan treneru un apkalpojošā personāla vidū.

Uzreiz pēc Leikplesidas, kur padomju sportisti absolūtajā medaļu vērtējumā zaudēja vāciešiem, PSRS tika nolemts attīstīt bobsleju. Saruna pie tālaika Komunistiskās partijas (vienīgā iespējamā, t.i. vadošā un valdošā partija tolaik) ģenerālsekretāra Leonīda Brežņeva bijusi aptuveni tāda. ”Kas ir? Kāpēc padomju sportistiem nav vairāk medaļu nekā vāciešiem?” – tā L.Brežņevs. Viens no augstākajiem PSRS sporta funkcionāriem atbildējis, ka tas bobsleja dēļ, Padomju Savienībā ar to nenodarbojas... Sarežģīti, dārgi, vajadzīgas labas trases un bobu būvētāji...” „Kā? Mēs varam regulāri raķetes kosmosā palaist un nevaram uzbūvēt kaut kādas bobsleja kamanas?” – iecirties  L.Brežņevs. Tūdaļ uz karstām pēdām ticis nolemts PSRS attīstīt bobsleju.

Kā jau daudzās lietās novatoriem, uzdevums izstrādāt bobsleja kamanas ticis latviešiem – te taču VEF un citas smalkas rūpnīcas. Par PSRS bobsleja izlases galveno treneri kļuva Rolands Upatnieks – inženieris un sportists, fanātiķis līdz matu galiem. Pasaules rekordists ūdensmotosportā, bokseris, vēl daudzu citu sporta veidu pārzinātājs un arī kamaniņu braucējs (ar 1976.gada Insbrukas olimpisko pieredzi) un tobrīd Latvijas izlases treneris kamaniņu sportā. Pašam Upatniekam nedaudz kremta, ka viņu nelaiž pie lielās PSRS izlases stūres – kaut vai kamaniņu sportā un te – uzreiz tāda iespēja!

Tiesa, ja ieskatās senāk vēsturē, nosacīti par bobsleja pirmsākumu var uzskatīt tālo 1887.gadu, kad Siguldā ar kņaza Kropotkina atbalstu izveidota pirmā trase, tāpat radītas īpašas kamanas – bobi, kādi nu tolaik pastāvēja. Vaļēja tipa braucamie, ar slidām, visbiežāk stūri to vadīšanai, pat divpadsmitvietīgi. Bobslejs bija vairāk kā izprieca emociju cienītājiem nevis sports. Pēcāk 1910.gadā trase radās arī Rīgā, Āgenskalna Priedēs. Izpriecu braucienus par attiecīgu samaksu tā pilnveidoja, ka Āgenskalnā vēlāk bija pat četras dažādas trases ar saviem nosaukumiem.

Sākās pasaules karš, vēlāk – pēckara krīze un aizraušanās ar bobsleju pamazām pierima, tas arī toreiz nebija kā profesionāls sports, bet izprieca. 1968.gadā gan tika nodibināta toreizējās Latvijas PSR kamaniņu sporta un bobsleja federācija. Tomēr nebija savu bobu, Cēsu trase tika uzskatīta bobsleja kamanām par pārāk nedrošu un drīz vien pastāvēja vien kamaniņu sporta federācija un nebija arī pašu bobslejistu. Tiesa, septiņdesmito gadu vidū jau tapa arī mūsu pašu pirmais bobs, ko uzkonstruēja Iļja Jansons no RVR un vēlāk izmēģināja „Cīrulīšu” trasē.

Un tā – pie profesionālā bobsleja šūpuļa stājas latvieši un Rolands Upatnieks. Ir 1980.gads, pavasarī ievietoti pirmie sludinājumi laikrakstos „Sports” un „Padomju Jaunatne” – tiek meklēti jaunie bobslejisti. Pašam Upatniekam tikai aptuvena nojausma, kādiem tiem jābūt – skaidrs, ka ļoti spēcīgiem un ātriem, taču kā šīs īpašības apvienot vienā veselumā? Upatnieks staigā, prāto un saprot, ka primārais varbūt sākumā ir fiziskā sagatavotība. Pirmajā atlasē piedalās vairāk nekā simts pretendentu, taču Upatnieks joprojām domīgs. Daži varbūt arī bobslejam noderēs, taču pamazām izkristalizējas pārliecība, ka nākamie bobslejisti jāmeklē galvenokārt vieglatlētu, vēlams daudzcīņnieku vidū, tad kvalitāte būs labāka. Uz pirmajiem testiem vēl toreizējais kamaniņu sporta mehāniķis Jānis Akolovs sametina tādus kā ratiņus uz sliedēm, iekšā saliek svarcēlāju stieņa atsvarus un tādējādi tiek radīts kas analogs bobsleja kamanām, jo pašu bobu Latvijā vēl nav. Līdz tam pasaules bobslejā daudz ko noteica tehnika un braukšanas māka. Skaidrs, ka vienā vai divos gados diezin vai bobu konstruēšanā un braukšanas mākā tiks panākti un apsteigti pasaules dūži, taču ir viena lieta, kur varam būt pirmie – spēkā un ātrumā. Upatniekam pieder nu jau leģendārā frāze – „latvietis laikam gan nekad nevarēs 100 metrus noskriet ātrāk par 10 sekundēm, toties viņš šo pašu distanci noskries 11 sekundēs ar kartupeļu maisu plecos!”

No pirmajiem 16 PSRS izlases bobslejistiem testos tiek atlasīti 10 latvieši. Mūsu tautiešu vidū arī vēlāk tik labi pazīstami sportisti kā Jānis Ķipurs, Zintis Ekmanis, Jānis Skrastiņš, Aivars Šnepsts, Rihards Kotāns. Latvijā sāka arī būvēt pirmās bobsleja kamanas – rūpnīcā VEF, vēlāk arī Rīgas ”Dinamo” sporta klubā (J.Vanuška, A.Putns, D.Dukurs), Armijas Sporta klubā ASK (T.Miķelsons, M.Roščenko, G.Jēkabsons), ”Orgtehstroj” (R.Upatnieks, I.Ādminis, D.Dukurs, A.Teikmanis, E.Peleckis), Valmierā ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcā  (D.Dukurs, G.Maksis), Organiskās Sintēzes Institūtā  (A.Miezis) un dažviet citur, kā, piemēram, savas kamanas uzkonstruēja arī ilggadējais PSRS izlases mehāniķis J.Ivanovskis.

Ļoti aktīvs bobsleja aizsācējs bija toreizējais VEF sporta kluba priekšsēdētājs Jevgenijs Kisiels (vēlākais Latvijas bobsleja federācijas prezidents), saprotošs bija arī VEF tehniskais direktors Ivars Bražis, tādi vīri kā direktora vietnieks Valdis Dommers, rūpnīcas galvenais mehāniķis Hugo Beļickis,  2.mašīnu remontu ceha priekšnieks Harijs Švanks, turklāt piekrišanu deva arī VEF ģenerāldirektors Oļegs Ļeņovs. Tikai pāris mēnešu laikā tika uztaisītas četras ļoti kvalitatīvas “Podari” kamanu kopijas. Tieši ar ”Podari” bobiem pirmos savus braucienus savulaik veica Latvijas bobslejisti.

Aiziet! Bija treniņi un dažādi testi, bet oficiālās sacensībās PSRS izlase (un tostarp absolūtais vairākums latviešu sportistu) debitēja 1981.gada janvārī Austrijā, Eiropas meistarsacīkstēs Īglsā. Treniņos Jānis Skrastiņš ar Rihardu Kotānu sasniedza trases ieskrējienu rekordu un tā bija īsta sensācija. Trasē vēl tik gludi negāja, bet debijas čempionātā tika ieņemtas vietas otrajā desmitniekā. Ar katriem nākamajiem mačiem arvien straujāk latviešu bobslejisti tuvojās pasaules elitei un viņus jau bažīgi sāka vērot pasaules dūži. 1981./82. gada sezonā mūsu ekipāžas pasaules čempionātā jau tiek labāko sešiniekā. Smagais darbs atmaksājās, kaut bija arī savas mieles – 1982.gadā finišu kādā braucienā nesasniedza toreizējais PSRS izlases bobslejists  Imants Karlsons, Latvijas rekordists vieglatlētikā.

Latvijas sportistu spēks un mērķtiecība,  viņu galvenā trenera Rolanda Upatnieka radošais gars un spīts drīz vien deva arī pirmos augļus. Pirmais lielais ķekars tika novākts 1984.gada Sarajevas ziemas olimpiskajās spēlēs, kad Zintis Ekmanis kopā ar krievu stūmēju Vladimiru Aleksandrovu  izcīnīja bronzas medaļas ar VEFā būvētām kamanām (konstruktori R.Upatnieks, J.Akolovs, I.Jansons). Tūdaļ aiz pjedestāla arī Jānis Ķipurs/Aivars Šnepsts, četriniekos Ķipura kvartetam sestā vieta, Ekmaņa – 12. Togad Eiropas čempionātā pirmais ir Jānis Ķipurs, gadu vēlāk Eiropā uzvarēja Zintis Ekmanis. Veiksmīgi pasaules kausos startē arī Māris Poikāns, tāpat Olafs Kļaviņš. Junioru konkurencē pasaules elitē ir Rodžers Lodziņš.  Regulāri mūsējie ir labāko vidū ieskrējienā, tostarp arī pasaules čempionātos vasaras startos, pie mums nesen uzceltā ”Daugavas”  stadiona mākslīgajā ledus estakādē pat notiek starptautiskas sacensības startos ”Dzintara bobs”, un pirmajos divos gados uzvarētāji ir latvieši.

Zintis Ekmanis divniekos 1985.gadā Červiņjā Itālijā spēj izcīnīt bronzas godalgu pasaules čempionātā. Pēc četriem gadiem  Kortīnā d’Ampeco šo pašu panākumu pasaules čempionātā divniekos atkārto Jānis Ķipurs un Aldis Intlers. Latvijas labākajiem pilotiem – Zintim Ekmanim, Jānim Ķipuram un Mārim Poikānam arī vairākas medaļas Eiropas čempionātos astoņdesmito gadu vidū un beigās.

1988.gadā Kalgari ziemas olimpiskajās spēlēs Jānim Ķipuram divas godalgas. Divniekos, kopā ar Vladimiru Kozlovu, Ķipurs kļuva par olimpisko čempionu (VEFā būvēts bobs , galvenie konstruktori – I.Rukuts un J.Akolovs), četriniekos viņam kopā ar Kozlovu, Gunti Osi un Juri Toni – bronzas godalgas. Piektajā vietā četriniekos Olimpiskajās spēlēs ir Māris Poikāns /Ivars Bērzups /Olafs Kļaviņš /Juris Jaudzems (boba konstruktors R.Upatnieks). Šie izcilie panākumi tika sasniegti ar pašu spēkiem, pašu treneriem un bobiem, daudzu Latvijas bobsleja entuziastu pabalstu. Pēc olimpiskās sezonas 1988.gada martā Siguldā notiek mūsu pašu meistarsacīkstes, atvadas no ziemas un arī veiksmīgās sezonas – Siguldas trase ir stāvgrūdām pilna skatītājiem, kas pierāda līdzjutēju un tautas interesi par mūsu puišiem un viņu sasniegumiem.

Sākoties cīņai par Latvijas valstisko neatkarību, 1991.gada janvārī Latvijas izlases bobslejisti nespēja palikt malā un bija pirmajās rindās barikāžu dienās, stāvot sardzē pie Ministra Padomes ēkas un citās nozīmīgās vietās. Latvijas bobslejisti jau bija atzīti meistari pasaulē, taču savas valsts un nākotnes vārdā būtībā ziedoja 1991.gada ziemas sezonu. Jau pirms gada viņi atteicās startēt PSRS izlases sastāvā pasaules čempionātā.

Pēcāk, atkal atgriežoties apritē, Zinta Ekmaņa četrinieks (VEFā būvēts - konstruktori A.Miezis, J.Akolovs, J.Skrastiņš) pasaules kausu līmenī pirmo reizi no mūsu neatkarīgās valsts sportistiem izcīna 3.vietu un mastā pirmo reizi uzvilkts brīvās Latvijas karogs!

Nevar nepieminēt arī mūsu tautiešus svešatnē, it īpaši viņu nesavtīgo palīdzību uzreiz pēc neatkarības iegūšanas, kad praktiski gandrīz visa 1991./92. gada bobsleja sacensību sezona tika aizvadīta galvenokārt pateicoties viņu atbalstam un Kalgari (Kanādā) latviešu aktīvista Dāvja Maksiņa organizatora spējām. Kalgari notika  Latvijas pirmā starptautiskā debija PK sacensībās, divus mēnešus pēc neatkarības atgūšanas. Kalgari dzīvojošie latvieši (D.Maksiņš, V.Vilks, R.Benķis u.c.) mūsu puišus laipni uzņēma kā savas ģimenes locekļus un sniedza visāda veida palīdzību un atbalstu.

Sportiskajā ziņā, barikāžu laiks bija solis atpakaļ, taču 1991.gada septembrī SOK sesijā Berlīnē Latviju atjaunoja starptautiskajā olimpiskajā saimē un 1992.gada februārī Latvija jau kā pilntiesīga valsts atkal varēja startēt ziemas olimpiskajās spēlēs Francijā, Albervillā.

Bobsleja sacensības notika Laplaņas trasē. Izlaistā sezona liek sevi manīt, arī paši bobi nav īpaši konkurētspējīgi , Latvijas bobslejisti ar pilotiem Zinti Ekmani un Sandi Prūsi ieņem vietas otrajā desmitniekā. Zīmīgi, ka pirmais Latvijas valsts karognesējs pēc atgriešanās olimpiskajā apritē Albervillā bija tieši bobslejists – Jānis Ķipurs, kurš savainojuma dēļ gan Albervillā nestartēja.

Pēc diviem gadiem Lillehammerē karognesēja stafeti atklāšanas ceremonijā no Ķipura pārņēma Zintis Ekmanis, 1998.gadā valsts karogu Nagano nesa Sandis Prūsis. Otrās brīvvalsts laikā neviena cita (arī hokeja) Latvijas sporta veida pārstāvji ziemas spēlēs nav tik bieži izvēlēti par karoga nesējiem. Ja Albērvillā un Lillehammerē Latvijas bobslejisti vēl nebija pasaules elitē, tad Nagano spēlēs 1998.gadā Sanda Prūša pilotētās ekipāžas jau ieņēma 5.un 6.vietu (divniekos un četriniekos). Viņa pamatstūmējs olimpiskajā sezonā bija Jānis Elsiņš, četrinieku komandā arī Egils Bojārs un Jānis Ozols.

2000.gadā tika nodibināta SIA „Bobsleja Tehniskais centrs”, kas nodarbojas ar bobsleja kamanu, tāpat arī slieču izgatavošanu. Pirmās šādas jaunās BTC kamanas  tika izgatavotas 2002.gadā Gatim Gūtam. Līdz 2006.gada Turīnas ziemas olimpiskajām spēlēm tika izgatavoti jau 12 BTC bobi, turklāt pakāpeniski bobsleja kamanas tika būvētas arī citām valstīm – Krievijai, ASV, Japānai, Polijai, Slovēnijai, Lielbritānijai, Austrālijai. Slieces ir pasūtījušas pat tādas valstis kā Vācija, Šveice, Kanāda, Nīderlande. Sākumā BTC gatavoja arī kamanu slidas kamaniņu braucējiem. Gadu gaitā BTC bobu izgatavošana pakāpeniski attīstīta un uzlabota, radīti jauni aptecētāju modeļi, 2013.gadā pat uzbūvētas speciālās bobu kamanas sportistiem ar īpašām vajadzībām, perspektīvā ir monobobu izgatavošana.

Plastmasas detaļu izgatavošanu visus šos gadus veic SIA ”Irlava”, Viktora Miķelsona vadībā. Pašā BTC strādā: Viktors Girss – slidu izgatavošana, Andris Ērmanis – mehāniķis, Jurijs Krivenoks – metinātājs, Artis Obulders – mehāniķis, Jānis Skrastiņš – projektu vadītājs, Harijs Švanks – valdes priekšsēdētājs.

Un tā – sācies jauns gadsimts un pat jauns gadu tūkstotis. Turpmākajos gados Latvijas bobslejisti spēja parādīt tikpat labus sasniegumus, spējot sacensties šajā tehniski  sarežģītajā un dārgajā sporta veidā ar visas pasaules ziemas sporta veidu  lielvalstīm – ASV, Vāciju, Krieviju, Šveici, Kanādu, Itāliju. Ne tikai sacensties, bet arī uzvarēt. Dažu desmitu gadu laikā Latvija pati bija kļuvusi par bobsleja lielvalsti, kas vienubrīd sāka startēt arī sieviešu bobslejā.  

2000.gadā Sanda Prūša četrinieka ekipāžai otrā vieta Eiropas čempionātā, Prūsis ir arī otrais sezonas kopvērtējumā pasaules kausā. Kopā ar Jāni Ozolu, Prūsis 2000.gadā kļūst par Labas gribas spēļu čempionu jaunuzceltajā Leikplesidas trasē ASV. Trasē, kuru ar pirmajiem mēģinājumiem vispār sekmīgi līdz galam prata nobraukt reti kurš, un Prūsis to izdarīja vislabāk, uzvarot arī tālaika pasaules labāko pilotu vācieti Andrē Langi.

2003.gadā Sandis Prūsis kopā ar Mārci Rulli, Jāni Silarāju un Jāni Ozolu ar pašu būvētām kamanām (konstruktori A.Miezis, J.Skrastiņš, S.Prūsis) kļūst par Eiropas čempioniem četrinieku vērtējumā. Pasaules čempionātā piekto vietu spēj ieņemt vēl visai jaunais pilots Gatis Gūts. Perspektīvs ir Jānis Miņins – Eiropas kausa izcīņas kopvērtējumā viņš stabili pirmajā trijniekā.

2003/04.gada sezonā beidz startēt Sandis Prūsis un viņa vietu ieņem Jānis Miņins. Jaunajam sportistam jau dažkārt izdodas uzkāpt uz goda pjedestāla pasaules kausā četriniekos, turklāt 2004.gada janvārī Kortīnā d’Ampeco Miņins kļūst par pasaules čempionu junioriem gan divniekos, gan četriniekos (komandā arī Juris Latišs, Ainārs Podnieks, Inesis Zaporožecs). Prūsis pāriet treneru darbā un gatavo Itālijas izlasi Turīnas olimpiskajām spēlēm. Viņš nav vienīgais mūsu speciālists, kas ir pieprasīts ārvalstīs – jau daudzus gadus sekmīgi dažādās citās izlasēs par treneriem strādā Jānis Ķipurs un Jānis Skrastiņš, turklāt viņi ir augstu novērtēti pat tādās bobsleja lielvalstīs kā Šveice, ASV, Kanāda, Francija. Par FIBT treneri sācis strādāt Gatis Gūts (kopš 2012.gada).

2006.gadā Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs, Čezānas trasē divniekos Miņins kopā ar Daumantu Dreiškenu ar mūsu pašu bobsleja tehniskajā centrā BTC būvētajām kamanām (konstruktori A.Miezis, J.Skrastiņš) tiek līdz sestajai vietai. Jaunu elpu bobslejs iegūst ar Jāņa Kola ievēlēšanu par Latvijas Bobsleja Federācijas prezidentu. Jūtami vairāk tiek  piesaistīti finanšu līdzekļi, uzlabojas darba organizācija un entuziasms. Pie izlases stūres ir stājies Sandris Prūsis un Miņina četrinieks sāk regulāri cīnīties par labāko sešinieku un godalgotām vietām PK posmos, 2008.gadā Čezānā kopā ar D.Dreiškenu, O.Melbārdi, I.Dambi uzvar Eiropas čempionātā un pēc tam pirmoreiz arī PK posmā bobsleja Mekā – Santmoricā. 2009.gada februārī Leikplesidā pirmo reizi pēc neatkarības iegūšanas tiek izcīnīta medaļa Pasaules čempionātā – bronzu iegūst J.Miņins, D.Dreiškens, O.Melbārdis, I.Dambis.

2009.gada ziemā, tieši gadu pirms Vankūveras ziemas olimpiskajām spēlēm, Miņins kopā ar Dreiškenu, Melbārdi un Dambi uzvar pasaules kausa posmā jaunajā olimpiskajā trasē Vistlerā, mūsējiem arī jaunais absolūtā ātruma rekords trasē, kas krietni  lielāks par 150 km/h. Diemžēl, bet pašas spēles iet secen Miņinam un viņa komandai – pilotam sākas apendicīta uzliesmojums, Kanādā tiek izdarīta operācija un pirmās ekipāžās puiši paliek skatītājos vai arī startē otrajā komandā. Edgars Maskalāns kopā ar Daumantu Dreiškenu ieņem astoto vietu divniekos Vankūveras olimpiskajā spēlēs.

Tūdaļ pēc Vankūveras spēlēm tiek domāts par jaunu izlases modeli. Miņins aiziet no sporta un par pilotu pārkvalificējas pavisam jaunais stūmējs Oskars Melbārdis. Pēc intensīvas pilotēšanas ābeces saņemšanas tepat Siguldā no mūsu vecmeistariem J.Ķipura, M.Poikāna, Z.Ekmaņa, vēlāk pasaules trasēs, S.Prūša vadībā, viņš kā raķete ielaužas pasaules labāko pilotu elitē un, kopā ar Daumantu Dreiškenu, puišiem pieder starta ieskrējienu rekordi vai visās pasaules trasēs.

2011.gada janvārī pasaules kausa Sanktmoricas posmā Šveicē četriniekos uzvar Edgars Maskalāns /Daumants Dreiškens /Uģis Žaļims /Intars Dambis, Čezānā viņi ir otrie.

2011.gada decembrī Vinterbergā pirmo reizi pasaules kausā uz goda pjedestāla kā pilots  kāpj arī Oskars Melbārdis, kas kopā ar Daumantu Dreiškenu ieņem trešo vietu divniekos . 2012. gada janvārī Īglsā Oskars Melbārdis kļūst par divkārtējo pasaules junioru čempionu – divniekos un četriniekos, komandā arī Jānis Strenga, Helvijs Lūsis un Arvis Vilkaste. Latvija ir izveidojusi jaunu un perspektīvu izlasi, kuras rindās ir ienākuši daudzi jauni puiši, kas noskatīti daudzkārtējos atlases testos. Vēl viens ieguvums – pēc daudzu gadu centieniem, Siguldā beidzot ir uzbūvēta mākslīgā starta estakāde, kas krietni uzlabo treniņprocesu un arī pašu startu, ne tikai bobslejā, bet arī skeletonā.  Bobslejā sāk trenēties, turklāt uzreiz par pilotu kļūst pavisam jaunais Oskars Ķibermanis – nepilnus 18 gadus vecā Ķibermaņa pirmie padomdevēji bez Sanda Prūša ir arī Jānis Ķipurs un Zintis Ekmanis. 2012.gada janvārī Ķibermanis, kopā ar Elvi Kamšu, ar pavisam mazu pieredzi bobslejā tiek pie ceturtās vietas Vispasaules jaunatnes ziemas olimpiādē Insbrukā (Īglsā), kas ir gandrīz nebijis notikums bobsleja vēsturē, turklāt pēc pirmā brauciena mūsējie bija līderi.

Latvija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas aizsāk paraolimpisko bobsleju – sportistiem ar īpašām vajadzībām. To valstī koordinē Kristaps Kotāns un Vita Kotāne, kas ir arī vieni no šī veida kūrētājiem starptautiskajā apritē.

2012./2013. gada sezonā Oskars Melbārdis jau ir ielauzies pasaules elitē, - vairākkārt pasaules kausa izcīņā vietas uz goda pjedestāla, sezonas kopvērtējumā Melbārdis ir otrais gan divnieku, gan četrinieku konkurencē, turklāt kombinācijā pat sezonas labākais pilots. Izlasē ir arī izmaiņas – pamazām kā otrais pilots tajā nostiprinās jaunais Oskars Ķibermanis, Uģis Žaļims vairāk startē Eiropas kausos, kur nereti tiek pie godalgām, Edgars Maskalāns beidzis aktīvā sportista gaitas.

Sezona beidzas ar teicamu mūsu bobslejistu startu nākamo olimpisko spēļu mājvietā Sočos – divniekos Melbārdis kopā ar Dreiškenu ir trešais, bet četrinieku mačos Melbārdis /Dreiškens /Vilkaste /Dambis kļūst par uzvarētajiem! Labs pieteikums pirms Soču ziemas olimpiskajām spēlēm. Sezona beidzas ar grandiozu noslēguma pasākumu martā Siguldas trasē.

Latvijas bobslejs ir atdzimis jaunā kvalitātē un ar darbiem apliecina savu piederību pasaules elitei. 33 gadus pēc bobsleja pirmsākumiem Latvijā, mūsu bobslejisti atkal pamatoti tēmē uz olimpiskajām godalgām.

Cerīgi sākās olimpiskā – 2013./2014 gada sezona. Jau pirmajā pasaules kausa startā Oskara Melbārža pilotētais četrinieks iekļūst trijniekā Kalgari, taču pēc neilga brīža tiek diskvalificēts par pārlieku lielu svaru. Nākas nākamajos mačos jau cīnīties no otrās grupas, taču mūsējie tiek atpakaļ elitē. Līdz jaunajam gadam ir trīs posmi Ziemeļamerikā, mūsējie ir vairākkārt tuvu medaļām, bet gada nogalē vēl pie tām netiek. Kā otrais pilots pasaules kausa apritē startē jaunais Oskars Ķibermanis, savukārt Uģis Žaļims ir vairākkārt godalgotā trijniekā Eiropas kausa izcīņā.

2014.gada janvāra sākumā Melbārža pilotētais četrinieks krīt Vinterbergas trasē, taču puiši spēj psiholoģiski atgūties un nākamajos mačos pirms Soču olimpiskajām spēlēm jau veicas daudz labāk. Seko uzvaras Sanktmoricā un Īglsā,  mūsējie atguvuši pirmo starta grupu četriniekos  - sezonas kopvērtējumā Melbārdis ir sestais četrinieku vērtējumā un divniekos 12.vietā.

Seko četru gadu kulminācija – olimpiskās spēles Soču trasē. Latvieši startē tautiskiem ornamentiem rotātiem bobiem un uzrāda izcilus rezultātus. Jau divnieku sacensībās Melbārdis kopā ar Dreiškenu spēja no otrās grupas četru braucienu summā ieņemt piekto vietu, pavisam maz pietrūka  līdz medaļām, Ķibermanis ar Leibomu ir 16.vietā.

Četrinieku mačos ir ļoti silts, taču Melbārža pilotētā ekipāža ir vienīgā, kas spēj sacensties ar mājinieku Zubkovu. Cīņa par zelta godalgām līdz pat pēdējā brauciena beigām un godam nopelnītas sudraba godalgas. Zubkova četrinieks  mūsējos apsteidz tikai par deviņām sekundes simtdaļām četru braucienu summā.  Ķibermaņa kvartetam 14.vieta. Pirmo reizi Latvijas bobslejisti tikuši pie medaļām olimpiskajās spēlēs jau startējot savas, neatkarīgas valsts komandā. Seko grandiozs sezonas noslēgums Siguldas trasē un bobslejs sit augstu vilni Latvijā.

Pēcolimpiskajā 2014./2015.gada sezonā Oskara Melbārža pilotētās ekipāžas ir labākās pasaules kausa sezonas kopvērtējumā. Melbārdis kā pilots iegūst pasaules kausu gan divniekos, gan četriniekos un, protams, ir pirmais arī kombinācijā. Nav tāda posma, kad Melbārdis netiktu labāko trijniekā un bieži vien arī abās disciplīnās – gan divniekos, gan četriniekos. Kalgari un Sanktmoricas posmā mūsējie uzvar abās disciplīnās! Sanktmoricā turklāt otro vietu divniekos ieņem Uģis Žaļims ar Intaru Dambi, mūsējiem arī vairākas godalgotās vietas Eiropas kausā. Sezonas kopvērtējumā Žaļims  ir otrais gan divnieku, gan četrinieku ieskaitē . Oskars Ķibermanis šajā sezonā pasaules kausā  dažos posmos ir tūdaļ aiz goda pjedestāla, bet pasaules junioru čempionātā iegūst trešo vietu divniekos  un otro četriniekos.

Latvieši brauc labi un stabili, ir izcili ieskrējienā, turklāt BTC konstruētie bobi ir konkurētspējīgi pasaulē un pieskaitāmi pie pašiem labākajiem.

Sezonas galvenie mači tiek aizvadīti Vācijā Vinterbergā un savas trases priekšrocības izmanto vācieši. Neraugoties uz to, Melbārdis spēj vienīgais no citvalstu sportistiem pacīnīties par medaļām un tās arī iegūst – divniekos Melbārdis ar Dreiškenu izcīna sudraba godalgas, zaudējot tikai Frančesko Frīdriha ekipāžai. Četriniekos cīņa par zeltu līdz pat pēdējam braucienam mūsējo un vairāku vācu ekipāžu starpā. Beigās zeltu iegūst vācieši (Maksimilans Arndts), mūsējiem tiek bronzas godalgas. Godam aizvadīta sezona, viena no labākajām Latvijas bobsleja vēsturē un līdzjutēji to novērtē, atkal ļoti kuplā skaitā ierodoties uz sezonas noslēguma pasākumu Siguldā. 2015.gada jūnija sākumā pie Usmas ezera tiek nosvinēta Latvijas bobsleja 35.gadskārta un jau nākamajā dienā pēc svinībām bobsleja izlases kandidāti sāk oficiālo gatavošanos jaunajai sezonai. Ja gribi būt pirmais, jāstrādā vaiga sviedros.

Neatkarīgās Latvijas laikā par mūsu izlases galvenajiem treneriem bobslejā strādājuši Jānis Skrastiņš, Zintis Ekmanis, Ivars Čākurs, Aivars Ikaunieks, Sandis Prūsis. Par fiziskās sagatavotības treneriem bijuši Elmārs Priede, Jānis Ozols, ar jaunatni strādājuši Rihards Kotāns, Valdis Obulders, Gatis Gūts, Olafs Kļaviņš. Latvijas bobsleja federācijas (kopš 2012.gada Latvijas bobsleja un skeletona federācija) prezidenti neatkarīgās Latvijas laikā bijuši Jānis Liepiņš, Modris Treimanis, Jānis Kosītis, Raimonds Kairis, Jevgenijs Kisiels, Jānis Kols.